Šodien samainījām darba pozīcijas, lai arī praktikanti tiek servisā pastrādāt, tāpēc man jāpaliek virtuvē, par ko es ļoti priecājos, jo daudz mācos praktiskas lietas. Šķēlējot šķiņķus, man gan norāda, ka esmu sagriezusi par biezu. Prasu, vai tad viesiem nav zobu? :D Un tie gabaliņi, kas nav acīm tīkami sanākuši, nonāk uz šķīvja. Mana darba vadītāja norāda, ka "das ist fuer das Hund (tas ir sunim)". Domāju - Oh, atkal kāds jauns izteiciens, pieskaitāms pie virtuves tēmas, bet izrādījās, ka saimniekam kabinetā patiešām ir suns un visi atlikumi nonāks viņa puncītī, izņemot piparu desu! :D
Arbeit macht Spaß! Leben in München.
otrdiena, 2012. gada 25. decembris
pirmdiena, 2012. gada 24. decembris
Galda kultūra
Daudz par cilvēku var spriest, redzot, kā tiek atstāts galds pēc ēšanas. Tā kā man ne tikai jāapkalpo viesi, bet arī jānovāc trauki, bieži rodas jautājums - nu kā tā var!! Pieeju pie galda un nesaprotu, no kura gala lai sāku - viss pilns ar drupačām, čaumalām, noķēpāts ar marmelādi un olu dzeltenumiem. Lamāju viņus latviski par cūkām un turpinu smaidīt, maza varbūtība, ka šeit kāds mani sapratīs!
Novēroju, ka ir atšķirība starp "vecās raudzes" vāciešiem un jaunajiem tirliņiem tā ap 30! Ar gados vecākiem nekad problēmu nav bijis, vēl Danke! pasaka, bet jaunie semināru sēdētāji, prezentāciju taisītāji, kas māk tik vien kā gudri spriedelēt, dzert suliņas un slidināt pirkstus pār saviem ūberkuulajiem telefoniem, aiz sevis atstāj katastrofu.
Novēroju, ka ir atšķirība starp "vecās raudzes" vāciešiem un jaunajiem tirliņiem tā ap 30! Ar gados vecākiem nekad problēmu nav bijis, vēl Danke! pasaka, bet jaunie semināru sēdētāji, prezentāciju taisītāji, kas māk tik vien kā gudri spriedelēt, dzert suliņas un slidināt pirkstus pār saviem ūberkuulajiem telefoniem, aiz sevis atstāj katastrofu.
Tā kā pēc brokastu maiņas mācos pareizi uzklāt galdus, jau no rīta redzu, cik liels darbs būs nepieciešams, lai to visu beigās savāktu, pārklātu un satīrītu. Lielā bufetes galda pārklāšana vien aizņem kādas 40 minūtes. Un kā tas bieži vien sanāk, ka marmelāde uzmesta tieši uz pamatgaldauta, nevis uz kāda no mazajiem un tas nozīmē, ka jānoņem VISS! Hellig!
svētdiena, 2012. gada 23. decembris
Ziemassvētki
Ziemassvētku trakums Vācijā sākas agri. Minhenes centrā Marienplatz Ziemassvētku tirdziņu atklāja jau 26. novembrī! Karamelizēto mandeļu smaržas un karstvīna litru uzvaras gājiens var sākties! Lai gan pagājušajā gadā biju daudzos Ziemassvētku tirdziņos un būtībā tie savā starpā diži neatšķiras, tomēr Minhenē tas ir kaut kā īpaši, citādas sajūtas.
piektdiena, 2012. gada 21. decembris
Laktozes tips
Kāds viesis pasūta melno tēju un tad kaut ko dialektā nomurmulē. Pārjautāju, bet tāpat nesaprotu. Skrienu jautāt otrai meitenei virtuvē, kas tas varētu būt, ko viesis vēlas! Viņa novelk:"Aaa...tas ir tas Laktozes tips!" Tas nozīmē, ka viņam speciāli pasniedzam produktus, kas nesatur laktozi, piemēram kazas sieru! Un pats labākais- tieši uz to brīdi šie produkti ir beigušies un man ir jāpasaka tas viņam! :D Vispār šie "tipi", kam ir kādas īpašas prasības un izmeklētas vajadzības, jau atnāk sapīkuši, to nolasu no sejām.
otrdiena, 2012. gada 11. decembris
Laša vīrs
Plkst. 6:40, jau pilna zāle cilvēku, kāds anglis jautā, vai tad šodien maz lasis arī beidzot būs?? Paveros
laša trauka virzienā un redzu, ka vēl nav iznests. KĀ. VĒL NAV?? Manā virzienā
tiek raidīts nepatīkami izbrīnīts skatiens tieši acīs un zīmīga
paskatīšanās rokas pulkstenī. Ak jel, kas par sliktu servisu, ne??
Tādā rīta agrumā viens traki sagribējis pusjēlas zivis rīt, aber lūdzu, jau skrienu pakaļ! :))
sestdiena, 2012. gada 1. decembris
Pirmā darba diena
To, ko praktikanti
mācījušies 3 gadus, man jāapgūst dažās sekundēs. Visādas sīkas un ne tik sīkas
virtuves uzpariktes jāmāk pielietot.
Sāpīgi iepazinos ar ierīcīti, kas olu čaumalās pirms vārīšanas taisa mazus
caurumiņus. Kad aiz naga aizdūru ar adatiņu, ātri apķēros, kam smieklīgā lieta
domāta.
Un viss jāzina, kur, ko,
kā ierīko, pasniedz, novāc, sagatavo nākamajai dienai. Iemācos arī pareizi
uzsiet priekšautu, ja meita neprecēta, tad pušķim jābūt kreisajā pusē, ja
precēta – labajā.
Mana pirmā rīta kolēģe
ir 19 gadīgā praktikante bavāriete (šajā viesnīcā apkalpo tikai praktikanti), kas šo lietu mācījusies jau 3 gadus un var
redzēt, ka viņai iet no rokas.
Ir noteikums, ka tērpam jānosedz celīši, jo tā ir pieklājīgi. Es tiku pie tāda tērpa, kur apakšmala nosedz ne tikai ceļus, bet arī potītes, kas pie lielas kāpelēšanas pa trepēm tikai apgrūtināja un maisījās pa kājām, cik tur trūka, lai slaidi noliktos atpakaļgaitā! Bet kur tad paliek iepriekš minētā pieklājība, kad skatāmies (gribot negribot) uz tautastērpa krūšu daļu? Vietējās ieliek man jau savos 16, 17, 18 gados - tāds gruntīgums, ka dirndls vai pušu sprāgst un to viņas vēl speciāli akcentē! Jāatzīst, ka miesas bagātība tikai palīdz, kad jānēsā smagās paplātes! :)
Darbā esmu jau no
plkst. 5:30, jo es dikti apzinīga, zinu, ka līdz 6:30 visu sagatavot nav
iespējams, tāpēc nāku krietni agrāk. Esmu vienmēr pati pirmā. Sargs, kurš ir no
Slovēnijas, ir ļoti runātīgs, stāsta man, ka sapņo vēl reiz ar moci izbraukt
cauri visiem štatiem Amerikā!
Pulkstenis rāda 6:02,
salonā jau ienāk pirmais viesis un jautā: „Ceru, ka neesmu par agru?” Savelku
smaidu un atsaku, ka PROTAMS NE. Tas nekas, ka veram vaļā pusstundu vēlāk.
Kafijas automāti ir jāieslēdz
laicīgi un jāļauj tiem „pamosties” krietni pirms viesu nākšanas. Bet tā kā
jūtu, ka kaut kas īsti nestrādā kā vajag, jautāju savai apmācītājai. Kafijas
automāts sprauslo un pūš karsto gaisu...Man ir īpašas attiecības ar tehniku un
manā klātbūtnē tā mēdz iziet no ierindas. Jautāju, vai tā bieži gadās? Nē, šī
esot pirmā reize, dīvaini!!… es klusēju :D
Lai gan mans galvenais uzdevums
ir būt viesu zālē un apgādāt ar karstajiem dzērieniem, palīdzu arī virtuvē.
Ļoti bieži gadās, ka man ir jābūt vairākās vietās vienlaicīgi, kas, protams, ir
neiespējami, ja zālē vienlaicīgi ienāk 40 cilvēki un man ar visiem jātiek galā.
Uzklausu vēlmes un, ejot uz virtuvi, pie sevis skaitu: ”Melnā tēja ar citronu
un medu, kafija ar pienu, baltā tēja, kapučīno…” Lai man piedod visi tie, kurus
nekādi nevarēju atcerēties un, kas pie saviem karstajiem dzērieniem tika vēlāk!
:D
Istabiņu apgaita man sākumā ļoti patīk, bet,
kad bija jāpieliek temps un stundas
laikā kādas simts jāapskrien, jau galva sareiba. Paspēju arī vienā no istabām
nobīties no sevis, jo spogulis dīvainā vietā pielikts! : ))
Pirmsziemassvētku
periodā bija brīži, kad brokastu salonā kopā paēda 120 viesu…Kad teicu, ka
vienam cilvēkam ir fiziski neiespējami visus apkalpot, lai cik tas ātrs un
centīgs būtu, man atbildēja vienkārši - IR JĀVAR.
piektdiena, 2012. gada 23. novembris
Pašai sava Firstenhofa
Redzēju Starbucks aktieri no seriāla "Sturm der Liebe"! Te nu ir vērts pieminēt to, ka viss, ko kādreiz esi vēlējies, piepildās, tikai, protams, tad, kad vismazāk to gaidi un bieži vien apgrieztā secībā. Tātad jau 11.klasē sāku skatīties šo seriālu, lai trenētos ģimnāzijas vācu valodas eksāmenam. Jau tajā laikā mani apbūra Bavārijas skati un bija vēlēšanās tur kādreiz nokļūt. Redz kā, pēc ilgākiem gadiem nokļuvu arī!! Un viesnīca, kur es strādāju, atrodas tikai 70 km no vietas, kur atrodas Firstenhofa- seriālā redzamā viesnīca. Ar šo piegājienu nesanāca aizbraukt līdz šai vietai, bet noteikti kaut kad nākotnē! :)
Pamanīju, ka vecajā Hildegardei no seriāla ir tāds pats priekšauts kā man! :D
Abonēt:
Ziņas (Atom)